Neierasti, Saule ir tieši zenītā un mēs esam pazaudējuši savas cilvēkveidīgās ēnas. Neatkarīgi no tā, kurā virzienā pagriežamies, zem mums, simetriski apkārt apaviem, izvietojusies apaļa ēna. It kā mums būtu lodveida ķermeņi. Retu reizi, pēc kārtīgākas vēja brāzmas, no mūsu ķermeņiem atdalās paliels, viegls priekšmets un nolido gaisa gabalu. Kopā ar šī priekšmeta īslaicīgo zaudēšanu izzūd arī apaļā ēna. Pie tam, nav nemaz karstāks kā pie mums Latvijas vasarā, jo mēs atrodamies uz augstkalnu plato, lielpilsētā Mehiko. Tā ir pulciņa komandas pēdējā diena šeit un puiši tirdziņā nopirkuši tradicionālās meksikāņu cepures, kā arī pierunājuši mani darīt tā pat. Vienīgi Ričardu pārējiem nav izdevies pierunāt. Tas ir līdzīgi kā ar skotu bruncīšiem, Mehiko neviens šādas cepures nevalkā un mūsu paskats meksikāņos radīja līdzīgu sajūsmu un izbrīnu, it kā Lidl lielveikalā iepirkties būtu iejājuši bruņinieki pilnā ekipējumā.
…..Edgars ir mazliet vairāk noguris kā pārējie, bet nepadodas. Uz vulkāna krātera maliņas mēs uzkāpjam visi reizē. Vietām cauri koku biežņai paveras skats atpakaļ uz lejā esošo, neticami lielo pilsētu. Pēc nepārbaudītām ziņām tās iedzīvotāju skaits kopš manas iepriekšējās vizītes pirms 11 gadiem palielinājies no 22 līdz 26 miljoniem. Krātera dibens ar ļoti lielu akmeni pašā apakšā rēgojas kādus simts metrus zem mums.
Es: ”Bruno, kā ir kāpt vulkānā?”
Bruno: ”Viegli!”
Es: ”Un godīgi?”
Bruno: ”Viegli…”
Edgars: ”Un, ja pavisam godīgi?”
Bruno: ”Tad grūti…”
Jau braucot autobusā atpakaļ uz pilsētas nomali:
Bruno: ”Interesants piedzīvojums sanāca!”
Visi: ”…..(klusē, noguruši)”
……………………………………………………………………………………………………………
Es: ”Tā, kāpēc mēs netiekam tālāk?”
Bruno: ”Skolotāj, re kur kaut kāds onkulis nāk!” (smejas)
Edgars: ”Onkulim šautene, viņš tēmē uz mums! Ko mums darīt?”
Es: ”Mēs esam cietumā?”
Bruno, Edgars: ”Jā!”
Jēkabs: ”Nē!”
Ričards: ”Kartelī.”
Edgars: ”Mūs drīz pakārs..” (smaida)
Es: ”Bet ārā mēs netiekam?”
….stundu vēlāk Villa Basilica laukumā zem jumta:
Lietus: ššššššš….
Edgars: ”Skolotāj, Latvijā TĀ līst reizi 30 gados!”
“Draugi, brīvprātīgie, dalībnieki, šīs zinātņu, tehnoloģiju un inovāciju olimpiādes noslēgumā (..)” (Tālāk runa par atjaunojamo energoresursu un šīs jomas inovāciju nozīmīgumu (spāņu val.).” Labs Jums vakars un apskauju Jūs visus no visas sirds! Paldies!” – tā Meksikas jaunievēlētais prezidents Andres Manuel Lopez Obrador.
* – lieliski, spāņu val.
PS: Šis ir ievadraksts stāstam par TJN “ANNAS 2” elektronikas un robotu tehnikas pulciņa komandas šīsvasaras piedzīvojumiem un sasniegumiem.
PPS: Visi dialogi un monologi citēti no pasākuma videoierakstiem un ne vienmēr precīzi ataino apkārtesošo realitāti, toties visi personāži – reāli.
Pulciņa skolotājs Egmonts Pavlovskis