51 dalībnieks no 10 valstīm: ASV (tiešsaistē), Dānijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas. Šāds bija kārtējās (reizi divos gados) Ziemeļvalstu planetāriju asociācijas – Nordic Planetarium Acssociation (NPA) konferences sastāvs. Konference notika no 2017. gada 1. – 3. septembrim Zviedrijas pilsētā Lundā, un ikviens tās dalībnieks ļoti ciešā veidā ir saistīts ar planetāriju kustību pasaulē. Jāatgādina, ka 2011. gadā NPA konference notika pie mums – zinātnes centrā „Tehnoannas pagrabi” Rīgā.
Latviju konferencē pārstāvēja Tehniskās jaunrades nama „Annas 2” zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” vadītājs Alvis Balodis un izglītības metodiķe – ilggadēja NPA valdes locekle Dace Balode, kuras uzdevums asociācijā ir apzināt un koordinēt Ziemeļeiropas mazos planetārijus.
Trīs dienu konference bija ļoti piepildīta ar aktuālu tehnisku, saturisku, zinātnisku un hand-on informāciju, ko sniedza gan Lundas universitātes mācību spēki, gan planetāriju aprīkojuma ievērojamu firmu (GOTTO, RSA Cosmos, SCISS, Skypont u.c.) pārstāvji, gan zinātnieki un dažādu planetāriju speciālisti. Piemēram, Džeimss Fosters (James Foster) no Lundas universitātes iepazīstināja ar pētījumiem, kā nakts dzīvnieki orientējas pēc zvaigznēm, kas sasaucas ar Latvijas Universitātes profesora Jāņa Vīksnes vadībā 1964. gadā veikto pētījumu „Methods of Investigation of Celestial and Non – celestial Orientation of Birds”, par kuru runājām NPA Rīgas konferencē 2011. gadā. Astronomijas izglītības pētnieks Urbans Eriksons (Urban Eriksson) Lundas konferencē vadīja diskusiju par to, kā vizualizācija ietekmē astronomijas izglītību (The connection between the outer and inner universe). Diskusijas formālā un neformālā vidē, demonstrējumi, Lundas observatorijas iepazīšana un vēl daudz kas interesants – laiks aizritēja nemanot.
Liels bija mūsu atkalredzēšanās prieks ar Lundas Universitātes profesoru Daini Draviņu, pateicoties kura atbalstam zinātnes centrā „Tehnoannas pagrabi” jau no 1997. gada atrodas un darbojas planetārijs. Savstarpējās sarunās informējām viņu par situāciju ar planetārijiem Latvijā, savukārt mums svarīgi bija dzirdēt profesora vienmēr profesionālo viedokli par situāciju ar planetārijiem Eiropā. Šajā sakarā jāmin mūsu ārpus konferences vizīte Tiho Brahes planetārijā Kopenhāgenā, kur spilgti izpaužas viena no galvenajām mūsdienu lielo planetāriju problēmām, proti, ja projekta sākuma stadijā tiek iepirkta dārga aparatūra, tad planetārija darbības gaitā tā prasa lielus uzturēšanas izdevumus. Ja vēl ir nepieciešams iekārtu remonts, tad līdzekļu parasti nepietiek. Rezultātā samazinās planetārija demonstrējumi, un tos nomaina uz izliekta ekrāna demonstrētas filmas, kurām nav nekāda sakara ar astronomiju. Un tik lielam planetārijam otrreiz vairs nevar uztaisīt tik lielu mārketinga reklāmu, lai piesaistītu jaunus lielus finanšu līdzekļus.
Dace Balode, izglītības metodiķe