Ilggadējais mūsu audzēknis Konstantīns Popiks iekaro debesis ar bezpilota lidmašīnām

    

Jelgavā augsto tehnoloģiju uzņēmuma UAV Factory ražotā bezpilota lidmašīna Penguin B UAV pērnajā vasarā sasniedza pasaules rekordu savas klases lidaparātiem, pārspējot transnacionālās kompānijas Textron līdzšinējo sasniegumu. Uzņēmumu vada 26 gadus vecais inženierais Konstantīns Popiks, kura konstruētās un ražotās lidmašīnas pašlaik lido virs ASV, Krievijas, Malaizijas, Vācijas un daudzām citām pasaules valstīm.

Kaut gan miniklases bezpilota lidaparātu būve Jelgavā, tieši Lielupes krastā, JIC Biznesa inkubatora  telpās sākusies pavisam nesen, Konstantīnam ir ne tikai grandiozi nākotnes plāni, bet arī stratēģija, kā konkurēt ar tādām pasaules bezpilota lidaparātu ražošanas lielvalstīm kā Izraēla un ASV.

Vaicāts, kāpēc viņu lidaparātu sauc par pingvīnu, Konstantīns atbild: «Tas izskatās pēc pingvīna – apaļīgs un ar paīsiem spārniem.» Bet pingvīni taču nelido! «Mūsējie lido,» viņš smiedamies atbild.

Savukārt cilvēki, kas Konstantīnu pazīst tuvāk, saka – viņš ir caurcaurēm inženieris. Tas nozīmē, ka visa viņa darbība ir pakārtota dzelžainai loģikai, racionāliem principiem un konkrētiem mērķiem. Viss pārējais ir tikai faktori, kas vai nu sekmē, vai traucē mērķu sasniegšanu.

Viss sācies jau agrāk: «Man bija 12 gadu, kad iestājos Rīgas Tehniskās jaunrades “Annas 2” nama radiovadāmo lidmodeļu pulciņā.» Pulciņā nav nonācis nejauši, bet devies turp pilnīgi apzināti, jo lidaparāti viņu ļoti interesējuši.

«Tā kā Latvijā aviācijas inženierus konstruktorus atbilstošā līmenī nemāca, tūlīt pēc vidusskolas iestājos Liverpūles Universitātē un pabeidzis ieguvu aviācijas inženiera maģistra grādu,» stāsta Konstantīns.

  

Jau pirms sešiem gadiem, vēl studējot augstskolā, Konstantīnam radās iespēja piesaistīt privātu finansējumu, lai radītu Latvijā pirmo bezpilota minilidmašīnu. «Toreiz savācu komandu, kurā galvenokārt bija mani draugi no lidmodeļu pulciņa laikiem. Doma bija radīt šādu lidmašīnu, lai vēlāk to pārdotu. Bet mēs bijām pārāk optimistiski, savukārt finansējums pārāk niecīgs, jo tādu risinājumu, kādu bijām iecerējuši izstrādāt toreiz, neesam izstrādājuši un pārdevuši pat vēl tagad.»

Tomēr lidmašīnu viņi radīja. Vārna svēra tikai vienu kilogramu, bija vienu metru gara un spārnu daļā tikpat plata (salīdzinājumam – Pingvīns sver 20 kilogramus, un tā izmēri ir 3,3 reiz 3 metri). Tomēr tieši tāda neformāla prasība esot bijusi Latvijas militāristiem, kuros Konstantīns saskatījis potenciālos jaunā produkta pircējus. Neraugoties uz niecīgajiem izmēriem un svaru, lidaparāts bija izmantojams gan militāriem, gan civiliem mērķiem. Piemēram, cilvēku meklēšanai. «Mūsu armijnieki laikam Irākā bija redzējuši tādas mazas amerikāņu bezpilota lidmašīnas un sapratuši, ka tās nav nekādas spēļmantiņas, bet noteiktās situācijās var glābt daudzu cilvēku dzīvību,» atceras Konstantīns.

Līdz 2008.gada rudenim Vārna bijusi gatava, un viņi ar to iepazīstinājuši potenciālos pircējus militārajās mācībās Zobens 2008. Kā atceras izgudrotājs, pat toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre ar virtuālajām brillēm uz acīm un pulti rokās kādu laiku vadījis minilidaparātu. Vārna lidojusi. Samērā tālu. Fiksējusi uz zemes notiekošo, ko savukārt redzējis operators štābā. Militāristi teikuši – tas ir tieši tas, ko mums vajag! Diemžēl ar to viss arī beidzies.

«Patiesībā Latvijā nemaz nebija mehānisma, kā šādu projektu realizēt līdz galam,» tagad saka Konstantīns. Tā kā rezultāts netika sasniegts, komanda pajukusi. «Finanses izsīka. Vajadzīgos speciālistus darbā pieņemt nevarēja. Viss balstījās uz motivāciju, un strādāja mani draugi, bet uz draugiem šādi nevar būvēt biznesu,» pārliecināts Konstantīns. Draugi viņi visi esot joprojām, bet, lai radītu uzņēmumu, vajadzīgi profesionāļi – inženieri. Savukārt papildu motivācijas vietā, kas visus toreiz vienoja, – zināšanas un pieredze.

Strādājot pie Vārnas, kas vēlāk izrādījās nevienam nevajadzīga, viņi jau tolaik sāka izstrādāt lielāku lidaparātu un radīja divus pašreizējo Pingvīnu priekštečus jeb to pusfabrikātus, ko 2009.gadā izdevās pārdot. Šis darījums atjaunoja ne tikai ticību mērķim, bet arī nodrošināja starta kapitālu biznesa sākšanai. Par jaunā uzņēmuma līdzīpašnieku vienlaikus kļuva arī amerikāņu tehnoloģiju kompānija UAV Factory USA, kas jau pirmajā mēnesī investēja uzņēmumā ievērojamus līdzekļus.

Mājvietu savam uzņēmumam Konstantīns atrada Jelgavas Biznesa inkubatorā un neslēpj, ka jaunam uzņēmumam tas ir ļoti labs risinājums, kas ļauj gan ekonomēt līdzekļus, gan vienlaikus intensīvi attīstīties. Vispirms inkubatorā ir daudz izdevīgāk nomāt telpas, vēl ar inkubatora starpniecību iespējams izstrādāt mājaslapu, saņemt visu nepieciešamo informatīvo atbalstu, kā arī LIAA atbalstu, lai piedalītos izstādēs un izstrādātu jaunu ražojumu prototipus. Tiesa, šis atbalsts nav mūžīgs un ar katru gadu samazinās, tāpēc UAV Factory, kas nu jau krietni pāraudzis inkubatora uzņēmuma mērogus, pavisam drīz nāksies to pamest.

    

Trīs gadu laikā pārdoti ap septiņdesmit lidaparātu. To cena svārstās no 10 000 līdz 25 000 eiro. Ja lidmašīna aprīkota ar papildu mezgliem vai tādām iekārtām kā katapulta, ko izmanto palaišanai, cena var pieaugt līdz 40 000 eiro. Pilnībā aprīkoti un konkrētiem militāriem vai civiliem mērķiem paredzēti lidaparāti, ko pērk gala lietotāji, maksā virs 100 000 eiro, bet pagaidām UAV Factory tādus neražo.

«Mēs neesam tipisks ražošanas, bet drīzāk pētniecības un jaunu produktu izstrādes uzņēmums,» skaidro Konstantīns. «Nereti vienu dienu ražojam, bet nākamajā atkal pievēršamies jaunu inženiertehnisko risinājumu meklēšanai. Mēs nepārdodam savus lidaparātus gala lietotājiem, bet tā sauktajiem integratoriem, kuri pēc tam tos aprīko atbilstoši gala lietotāju prasībām.»

Piemēram, viens no speciāli aprīkotiem Pingvīniem vācot ziedputekšņus virs Virdžīnijas štata ASV kādas prestižas amerikāņu universitātes laboratorijām. Citi kartografē Malaiziju. Tomēr galvenā bezpilota lidmašīnu funkcija ir novērošana. Tāpēc optimālais darba augstums ir līdz 1 km un ātrums – ap 70 km/h, lai gan tās spēj pacelties pat piecu kilometru augstumā un lidot gandrīz divreiz ātrāk. Turklāt šovasar Jelgavā ražotā lidmašīna uzstādīja jaunu pasaules rekordu savas klases lidaparātiem, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas piederēja transnacionālās korporācijas Textron lidaparātamAerosonde. Tomēr lidmašīnu tehniskajās prasībās pamatnosacījums ir nevis augstums, ātrums vai manevrēšanas spēja, bet gan stabilitāte un ļoti vienmērīgs lidojums, kas ļauj nodrošināt attēlu kvalitāti.

Kā stāsta Konstantīns, pirmās bezpilota lidmašīnas esot radītas jau pagājušā gadsimta 50.gados. Tomēr līdz astoņdesmitajiem, kad tās plaši sāka izmantot Izraēla, kļūdama par šo lidaparātu ražošanas lielvalsti, pielietojums bijis ierobežots.

Tomēr vēl joprojām bezpilota lidmašīnas nedrīkst lidot gaisa telpā, kur pārvietojas citi gaisa satiksmes līdzekļi. Jo nav izstrādāti noteikumi, kas paredzētu, kā tām pārvietoties, lai nesaskrietos ar lidmašīnām, gaisa baloniem vai deltaplāniem. Tāpēc pagaidām tās drīkst lidot tikai slēgtā gaisa telpā. Šogad divas šādas slēgtas gaisa telpas ar diametru apmēram 2,5 km Latvijas Gaisa satiksme speciāli piešķīrusi UAV Factory un tā ražotajām lidmašīnām. Tiek gan prognozēts, ka ap 2015.gadu daļa lielvalstu atvērs savas gaisa telpas arī bezpilota lidmašīnām. Un tieši ar to Konstantīns saista uzņēmuma nākotni.

«Līdz šim bezpilota lidmašīnas galvenokārt tika izmantotas militāriem mērķiem, bet pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc tām civilajā sektorā,» stāsta Konstantīns. Taču civilām vajadzībām lidaparāti ir pārāk dārgi, bet tieši tur slēpjas UAV Factory iespējas: «Tā kā daudzus no mezgliem izgatavojam paši, varam piedāvāt lētāku produktu nekā lielie koncerni, kuriem liela daļa komponentu jāiepērk. Protams, arī mēs nelejam alumīniju un neražojam baterijas vai monitorus, tomēr no atsevišķām detaļām par daudz pievilcīgāku cenu varam izgatavot pašu konstruētos mezglus, kas kvalitatīvi atšķiras no konkurentu ražojumiem.»

Tāpēc, orientējoties uz gaidāmām izmaiņām tirgū, viņi no izstrādes plāno pāriet vairāk uz ražošanu un kļūt par gatavo sistēmu piegādātājiem. «Varbūt sākumā tās būs salīdzinoši vienkāršas lidmašīnas, tomēr tas jau būs cits līmenis, uz kuru jātiecas nākamajā pusgadā,» Konstantīns izvirza nākamo mērķi savai 22 cilvēku komandai.


Pārpublicēts no žurnāla “IR”

Raksta autors: Aivars Kļavis, 21.novembris, 2012

Foto: Andrejs Terentjevs, F64; uavfactory.com