Noslēgusies “Riteņvasaras” sezona

    

Oktobra beigās noslēgusies Tehniskās jaunrades nama „Annas 2” rīkotā bērnu un jauniešu velo sacensību seriāla „Riteņvasara” kārtējā sezona. Šīs sacensības tradicionāli norit trešdienu pievakarēs Uzvaras parka trasē un ceturtdienu pievakarēs Bieriņu krosa trasē, pulcējot jau kuro braucēju paaudzi. Ne viens vien dalībnieks uz jautājumu – kur saņēmis informāciju par sacensībām – atbild, ka pirms gadiem 15 – 20 te braucis viņa tēvs.

Šogad Riteņvasaras sacensībās notikuši 28 posmi Uzvaras parkā un 29 – Bieriņos (kopā – 57), kuros kopā piedalījušies 778 dalībnieki (apmēram par 200 dalībniekiem vairāk nekā pērn), no kuriem liela daļa to darījuši atkārtoti un regulāri visas sezonas garumā. Aktīvākais dalībnieks sacensībās startējis 103 reizes (tātad vidēji divas reizes katrā sacensību posmā, piedaloties dažādās velo klasēs).

LTV raidījuma “Viss notiek” video materiāls par “Riteņvasaru” ↓

Piedalīšanās vairākās velo klasēs daļai dalībnieku jau kļuvusi par tradīciju, tādējādi piešķirot Riteņvasaras sacensībām bērnu veloklubiņa  iezīmes (“tagad pabraukšu pats, tad pafanošu par draugiem, pēc tam pārspriedīsim savu braucienu iespaidus un varbūt vēlāk kopā nobrauksim vēl kādā lielākā klasē”). Jāatzīmē, ka šo sacensību iecere nav bijusi organizēt ārkārtīgi nopietnus valsts čempionāta līmeņa mačus, bet gan vairāk bērnu sportisku izklaidi ar sacensību elementiem, lai rosinātu interesi par fiziskām aktivitātēm, bagātīgu dzīvesveidu un mudinātu kustēties savām spējām un attīstībai atbilstošā līmenī. Tieši tāpēc sacensību noteikumi paredz iespēju tehnisku vai fizisku problēmu gadījumā pagaidīt līdera finišu un tad finišēt arī pašam, ieņemot vietu atbilstoši veikto apļu skaitam un finišēšanas kārtībai. Sacensību pamatdoma ir – braukšanai jāsagādā bērniem prieks! Un visi finišējušie ik reizi tiek pie diploma vai atzinības un mazām balviņām.

Vairuma regulāro braucēju spēju un fiziskās attīstības līmenis pamazām pieaug, sagādājot pašiem bērniem prieku par to, ka arī sasniegtie rezultāti kļūst aizvien labāki. Raksturīgs piemērs – rudens pusē kāda meitene (regulāra Riteņvasaras dalībniece jau kopš pavasara) atveda uz sacensībām līdzi savu draudzeni, kura allaž bijusi sportiskāka un veiklāka par šo meiteni. Liels bija abu pārsteigums, kad „mazāk sportiskā” meitene sacensību trasē nu izrādījās krietnu gabalu priekšā draudzenei – bez smagiem, nogurdinošiem un garlaicīgiem treniņiem, vienkārši regulāri braucot savu iespēju robežās un braucot ar prieku.

Dažos sacensību veidos tika dota iespēja startēt kopā bērniem ar vecākiem – tā tas bija rollingā (riteņbraucēja un skrituļotāja ekipāžu sacensībās), kur skrituļotāja lomā nereti iejutās dažs tētis vai mamma, bet it īpaši lielu interesi radīja šī gada jaunums – stafete (divu dalībnieku komandu sacensības) Bieriņu trasē, kuras 1. posmā bērni sacentās savā starpā, bet 2. posmā ar neviltotu sajūsmu vēroja, kā sacenšas viņu vecāki (ja vecāki kādu iemeslu dēļ stafetē nepiedalījās, bija vērojama tendence „aizņemties” cita bērna tēti (mammu, lielo brāli u.c.) vai arī veidot divu bērnu komandas.

Velo izplatībai un arī Riteņvasaras sacensību popularitātei pieaugot, dalībnieku skaits šogad ir pieaudzis, it īpaši tas jūtams trešdienās Uzvaras parkā, kur vasarā viena posma dalībnieku skaits stabili pārsniedza 140 – 150 un augusta beigās sasniedza pat 188 dalībniekus vienā dienā. Šis skaits gan priecē (jo vairāk dalībnieku, jo interesantākas sacensības), gan rada problēmas, jo lielāka dalībnieku skaita gadījumā nākas dalīt vienu veloklasi divos vai vairākos braucienos, kas savukārt iekavē programmas izpildi. Arī dalībnieku reģistrācijai un diplomu un atzinību sarakstīšanai tik daudziem dalībniekiem nepieciešams krietni vairāk laika – diviem organizētājiem ar visu tikt gala būtu gandrīz neiespējami, ja palīdzīgu roku nesniegtu nenovērtējami lieliskie dalībnieku vecāki – gan palīdzot diplomu rakstīšanā, gan apbalvošanu organizēšanā, gan starta/finiša tiesnešu darbos (te bieži vien labprāt iesaistījās arī paši bērni, kas nebija aizņemti attiecīgajā braucienā).

Taču ir pilnīgi skaidrs, ka neierobežots dalībnieku skaita pieaugums Uzvaras parka trasē jau pēc gada vai diviem var radīt nopietnas problēmas šī pasākuma kvalitatīvai norisei, tāpēc noteikti nepieciešams līdzīgus pasākumus organizēt arī vairāk citās vietās Rīgā, lai katram ieinteresētajam jaunajam braucējam būtu iespējams tādus apmeklēt pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai. Šovasar TJN „Annas 2” Velo mini moto pulciņa skolotāji jau organizēja bērnu velo aktivitātes Mežaparkā un Biķernieku KSB kartinga trasē, kuras guva dalībnieku atsaucību un kuras, cerams, izdosies turpināt arī nākošvasar, tomēr šādi pasākumi būtu nepieciešami katrā Rīgas apkaimē, kur vien ir iespējams atrast šim nolūkam piemērotas trases ierīkošanas iespējas.

Riteņvasaras sacensību sākotne meklējama vēl 60-to gadu  latviskajās tautas motorizācijas kultūrtradīcijās, konkrēti – ar bērnu motorizāciju saistītajā Latviju pārņēmušajā “Zelta mopēda” kustībā, kuras pieredzi mācīties brauca daudzu tautu pārstāvji. Jau tad bērnu moto sacensības ar interesi un skaudību vērojošie bērni-riteņbraucēji tika iesaistīti  sacensību tiesāšanas procesā, kā atlīdzību saņemot “kompensācijas” velosacensību iespēju, kura tika plaši izmantota. 90-to gadu ekonomiskās pārvērtības izraisīja gan mazmototehnikas gāšanu no bērnu riteņotā sporta karalienes troņa, gan arī strauju divriteņu inventāra izplatīšanos un triumfu bērnu sacensību trasēs, ko nekavējās izmantot arī progresīvākās interešu izglītības iestādes savā piedāvājumā. “Zelta mopēda” vietā visas iespējas kļūt par Latvijas mēroga bērnu meistarsacensībām  riteņbraukšanas krosā un šosejā  pavērtas Riteņvasaras seriālam, kas jau  ilgus gadus pulcē tuvus un tālus, pat aizrobežu, dalībniekus Rīgas trasēs.  Reāli novērtējot mūsdienu ekonomisko stāvokli degvielas un transporta izmaksu jomā, optimālā  šādu valsti visaptverošu sacensību struktūra varētu balstīties uz apriņķu vai novadu struktūrām ar spēcīgāko pārstāvju finālsacensībām  visiem relatīvi vienādi attālajā Rīgā.

Riteņvasaras sacensību rezultāti un kopvērtējumi aplūkojami mājaslapā: http://www.ritenvasara.lv/

Aleksandrs Briedis, Lauma Krogzeme,

TJN „Annas 2” Velo – mini moto pulciņa skolotāji