Buto studijas performances “Āda āda tu mana melnā vārna”

Kā izskatās teicieni “bez ādas”, “biezādains”, “novilkt ādu pār acīm”, “kas tev aiz ādas?”, “izbaudīt uz savas ādas”, “līst no ādas laukā” ja mēs uz tiem raugāmies kā uz psihofizisku izpausmi?Pievēršoties skaņas, ritma un kustības mijiedarbībai, Buto studijas darba procesa I daļa 2. aprīlī pl. 19:00 Dirty Deal Teatro, II daļa, 14. maijā pl. 19:00 Dirty Deal Teatro. Noslēguma izrādē tiks apvienotas abas daļas, meklējot sintēzi. Tā plānota 28. maijā plkst. 19:00. Skatītāji pēc performancēm aicināti palikt uz sarunu.

Buto ir Japānā 20. gs. 50. gadu beigās radusies laikmetīgās dejas forma un avangrada māksla. Sākotnēji buto “ieroči” bija protests un provokācija, jo tās pamatlicēji Kazuo Ono un Tatsumi Hidžikata bija piedzīvojuši II pasaules karu un nācijas dziļāk cirsto rētu – atombumbu uzbrukumu Hirosimā un Nagasaki.
Šodien buto ir izplatījies visur pasaulē un ieguvis dažādas sejas – tas ir pieskaitāms arī pie fiziskā vai kustību teātra un multidisciplinārās mākslas izpausmēm – no smalkuma līdz groteskai. Buto uzrunā jutekļus, sajūtas un izjūtas, tas nav saprotams un lasāms “ar prātu vai loģiku”. Tā ir tēlu un simbolu ķermeniska, arhaiska valoda, kas iznirst no psihes dziļākajiem slāņiem. Ne velti buto dēvē par “ķermeņa arheoloģiju” – tur sastopamais var būt gan dievišķs, gan biedējošs.