TJN “Annas 2” elektronikas pulciņa komanda Meksikā, 162 valstu komandu konkurencē, sacensībās FIRST Global Challenge 2018 iegūst sudraba medaļu par starptautiskās vienotības veicināšanu

Komandā šobrīd ir pulciņa pieredzējušākie audzēkņi vecumā no 14 – 17 gadiem: Aleksejs Pekarskis, Artūrs Kļaviņš, Bruno Grebstelis, Edgars Vēzis,  Jēkabs Žagata, Kalvis Rautseps, Reinis V. Kobitjevs un Ričards P. Remess. Šī komanda ir mūsu “speciālo uzdevumu vienība”. Jaunieši – pilntiesīgie komandas biedri ne tikai apgūst elektronikas un robotu tehnikas pamatus, bet arī piedalās īpašās komandas nodarbībās, kurās attīstam starptautiskās komunikācijas prasmes, efektīvu sadarbību komandā, līdera prasmes un uzņēmējdarbības pamatus. Lai veicinātu fizisku un psiholoģisku noturību, kas tik ļoti nepieciešama augsta līmeņa startiem jebkuras jomas sacensībās, neaizmirstam arī par sportiskām veselīga dzīvesveida aktivitātēm – tikko atgriezāmis no 2 dienu pārgājiena Vidzemes “džungļos”.

Droši vien vairāki faktori veicināja šīs balvas (Dr. Mae Jemison International Unity Award) saņemšanu – gan tas, ka šovasar paši organizējām 5 valstu komandu priekšsacīkstes Rīgā, gan tas, ka sacensību norises vietā palīdzējām divām Āfrikas valstu komandām pārprogrammēt viņu robotus to efektīvākai darbībai. Iespējams, arī tāpēc, ka palīdzējām atrisināt potenciālu “starptautisku saspīlējumu” starp Zambijas, Afganistānas un ASV komandām vienas spēles strīdīgu rezultātu sakarā – spējām visām pusēm pierādīt, ka alianse Afganistāna, Latvija, Zambija patiešām par dažiem punktiem konkrētajā spēlē ir piekāpusies aliansei, kurā bija arī organizatoru – ASV komanda, lai gan sākotnēji Zambijas komandas argumenti par iespējamo tiesnešu kļūdu visiem šķita ļoti pārliecinoši.

Komandas kopējā stratēģiskā un tehniskā sagatavotība bija augstā līmenī, kas ļāva iekļūt finālistu skaitā. Vispirms rūpīgi tika izpētīti visai komplicētie spēles noteikumi, tad aprakstītas un matemātiski salīdzinātas vairākas izspēļu stratēģijas, un tikai tad apskatīti robota funkcionalitātes un skiču varianti. Gatavā robota veiksmīgai darbināšanai tika ieviestas “formula 1” cienīgas pārbaužu un apkalpes procedūru tabulas. Komanda efektīvākai uzdevumu izpildei ieviesa pienākumu dalījumu starp tās dalībniekiem. Gadījās arī kāda kļūme – vienu spēli zaudējām dēļ slikti piestiprināta vada, kas sadursmes brīdī atvienojās.  Tomēr FIRST Global Grand Challenge kopvērtējumā ierindojām Latviju 25. vietā starp 162 valstu komandām. Lai gan šādā pasākumā piedalījāmies pirmo reizi, pārspējām daudz pieredzējušākas komandas no tādām tehnoloģiski augstu attīstītām valstīm kā Japāna, Koreja, Ķīna, Lielbritānija, Kanāda, Izraēla, Austrālija, Vācija u.c., kā arī pārspējām pagājušā gada čempionus – Somiju.

Šobrīd puiši ir iesaistījušies arī sabiedriskās aktivitātēs (pēc savas iniciatīvas strādā pie atkritumu šķirošanas nepieciešamības izskaidrošanas un sistēmas ieviešanas TJN “Annas 2”) un vēlas dibināt savu skolēnu mācību uzņēmumu. Par šiem un vēl daudziem citiem sasniegumiem komanda no TJN “Annas 2” ir nominēta Latvijas interešu izglītības gada balvai.

18. oktobrī Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” aicina piedalīties pasākumu ciklā “Tā daļa manas Rīgas”

Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” 18. oktobrī no 16.00 līdz 19.00 apmeklētājiem piedāvās  iespēju ieskatīties TJN “Annas 2” darbnīcās, studijās, aprunāties ar modelistu sacensību čempioniem, apjaust, kādas prasmes un zināšanas šajā namā var gūt, kādu neformālo izglītību tas piedāvā. Jūs tiksieties gan ar tehnikas speciālistiem, gan radošām personībām.

Iepazīšanās ar Zinātnes centra “Tehnoannas pagrabi” ekspozīciju, informācija par pieteikšanos Zinātnes centra apmeklējumam, jaunumi un sarunas ar zinātņu komunikatoriem neformālā, brīvā atmosfērā. Un galvenais atcerēties, ka pie mums atrodas planetārijs, kas Rīgā regulāri strādā jau vairāk nekā 10 gadus.

Ieskats tās Rīgas daļas vēsturē, kur atrodas Annas iela. Stāsts par to, kā šī ap Rīgu esošo “smilšu kalnu” daļa kļuvusi par gandrīz pilsētas centru, kas varētu agrāk būt bijis gan šajā vietā, gan TJN “Annas 2” namā.

Un kosmisko spoguļu atspulgi TJN “Annas 2” telpās lauzīs telpu un dimensijas. Varēs ieskatīties pārvērstā realitātē, spoguļos, kas nevis tikai attēlo, bet arī izmaina, radot smieklīgas sajūtas par sevi un citiem. Smiesimies kopā!

Atrodiet Annas ielu savās kartēs, nāciet un atrodiet vēl daudz vairāk!

Tekstu sagatavoja TJN “Annas 2″ izglītības metodiķis Aldis Pūtelis, tel. +371 67374093

Smilšu kalni.

Visapkārt smilšu kalni…

Annas iela tikai salīdzinoši nesen ir daļa Rīgas. Kad bīskaps Alberts dibina savu pilsētu, nosaucot to par Rīgu, tā atrodas starp Daugavu un Rīdzenes upi, mūsdienu Konventa sēta ir pilsēta ar ordeņa pili, bet blakus Jāņa sēta – bīskapa pils. Rīdzenes upe, kuras ietekā atradās Rīgas osta, mūsdienās vairs saskatāma tikai netieši, tās tecējumu visredzamāk iezīmē Kalēju iela, kurā šie pilsētai vajadzīgie, bet bīstamie amatnieki arī mitinājušies – tuvu ūdenim, gar upes malu.

Rīga vēlāk plešas, bet gar Daugavu, paliekot tuvu svarīgajai ostai un mazo upīšu aizsardzībā. Smilšu kalni ir tur, tālāk, Rīgai svarīgi būt “ūdenī”. Vistālāk no Daugavas, iespējams, ir Rīgas krievu tirgotāju sēta, kas atradusies iepretī mūsdienu Saeimas namam un kuras ieeju norāda Atgriežu iela.

Rīga vēlāk iestājas Hanzas savienībā kā viena no lielākajām pilsētām un svarīgs tirdzniecības centrs šajā Eiropas daļā. Rīga nav īpaši liela, taču salīdzinājumā ar Limbažiem, Cēsīm, Valmieru, Kuldīgu un Straupi tā ir ievērojama. 17. gadsimtā, kad Rīga pieder zviedru kronim, Stokholma ir karaļvalsts otra lielākā pilsēta. Pēc Rīgas.

Taču Rīga arvien vēl ir “ūdenī”, bet tai apkārt – smilšu kalni. Ne velti Pulvertornis – pilsētas galveno vārtu tornis saukts arī par Smilšu torni – aiz tā ir vien smilšu lauki, kas ilgstoši tā arī paliek neizmantoti. Tam ir arī militārs pamats, jo hronikās vairākkārt minētais Kubes kalns tiek norakts, lai neļautu varbūtējam uzbrūkošam ienaidniekam no tā apšaudīt pilsētu.

Ar tālajiem smilšu laukiem pilsētu sasaista ķeizarienes Katrīnas rīkojums 18. gadsimta beigās, kas pieprasa izbeigt mirušo apbedīšanu mazajās kapsētās pie pilsētas baznīcām, bet kapsētu ierīkot drošā attālumā no pilsētas – lai iespējami pasargātu pilsētu no mēra. Tā 1773. gadā Rīgas rāte nolemj veidot kapus 4 verstis no pilsētas – smilšu kalnos aiz Raunas vārtiem. Tas ir apmēram divreiz tālāk no pilsētas salīdzinājumā ar to, ko prasa ķeizarienes rīkojums. Tā aizsākās mūsdienās zināmie Rīgas Lielie kapi.

Tomēr šie smilšu kalni nav tik pamesti arī pirms tam – jau 1750. [1754.?] gadā šeit apmetas Krievijas karaspēks un izveido kara hospitāli. Ielu nosaukumi arvien uz to norāda, turklāt, pēc tiem spriežot, šī karabāze aizņemtās teritorijas ziņā varbūt pat pārsniedza tā brīža “īstās” pilsētas apmērus. Smilšu kalnos gan jau vairs nebija tikai retas muižas – koka namu Pēterburgas un Maskavas priekšpilsētas apņēma “īsto” Rīgu plašā lokā.

Militārā vēsture arī ievērojami izmainīja Rīgas plānojumu. 1812. gadā, pēc Napoleona armijai zaudētās kaujas pie Iecavas, Krievijas karaspēks gatavojas aizstāvēt Rīgu. Gatavošanās pasākumi bija vienkārši un nežēlīgi – lai Rīgas nocietinājumu lielgabali varētu netraucēti bombardēt uzbrucējus, no koka priekšpilsētām bija jāatbrīvojas. Šo “darbu” visefektīvāk padarīja uguns. Pēc Rīgas militārā gubernatora ģenerālleitnanta Magnusa Gustava fon Esena pavēles 1812. gada jūlijā abas priekšpilsētas tiek nodedzinātas. Skaidrojumi ir dažādi, pēc viena no tiem izlūks pamanījis lielu tuvojošos putekļu mākoni un pieņēmis to par franču kavalēriju. Patiesībā tas esot bijis mājās nākošs govju ganāmpulks. Tomēr uguns tiek pielikta un priekšpilsētas deg. Ap 800 dzīvojamo ēku pārvēršas pelnos, ap 6000 cilvēku paliek bez mājām. Franču armija tomēr par savu galveno mērķi uzskata Maskavu, nocietinājumu bombardēšanai piemērotas artilērijas tās daļām Rīgas tuvumā nav un uzbrukums nemaz nenotiek. Būdama nomaļus no vairuma ēku, no uguns paglābjas Lielo kapu kapraču māja…

Pēc kara Rīgas priekšpilsētas tiek pārplānotas, izveidojot regulārāku ielu tīklu, bet jaunceļamajām mājām piedāvājot parauga projektus – jau gatavus projektus, no kuriem atliek vien izvēlēties turīgumam un mērķim atbilstošāko. Arī šīs mājas ir koka, jo militārie principi vēl nav mainījušies.

Toties 1857. gadā tiek atzīts, ka modernā kara paņēmieniem milzīgi nocietinājumi vairs nav šķērslis, kādēļ tiem nav jēgas. Rīga sāk norakt vaļņus un nojaukt būves. Pats galvenais – mūra ēkas nu ir atļauts celt arī ārpus “īstās” Rīgas, agrākajos smilšu kalnos. Tā parādās bulvāru loks (gar abām kanāla malām), kas lielā mērā līdzinās Austroungārijas impērijas galvaspilsētā Vīnē redzamajam. Būvnoteikumi gan sākumā šeit atļauj tikai divus stāvus, bet nu turība ir vienīgais apstāklis, kas nosaka, kāda ēka kuram īpašniekam būs.

Senākajos laikos jebkādu fabriciņu varēja būvēt vien kā dzirnavas pie kādas no mazajām upītēm, uzbūvējot tajā dambi un ieliekot ratu. Taču pamazām rūpniecībā ienāk tvaika spēks, kam ogles ved pat no Anglijas. Skursteņi un biezi dūmi no tiem nozīmē progresu un labklājību – vismaz kādam. Un pilsēta pamazām plešas.

Mazā Annas iela bez iezīmīgām pilsētas plānā norādāmām ēkām atrodama kopš 1880. gada. Apkārtējo ielu nosaukumi tolaik krietni atšķiras no mūsdienās pazīstamajiem – te ir Nikolaja iela, Blieķu (Balinātāju) iela, Karolīnes iela, Aleksandra iela, bet arī Šarlotes, Palīdzības un Maiznīcas iela jau atrodama. Šajā apkārtnē sarodas daudz dažādu uzņēmumu – Vāgnera lielā dārzniecība Šarlotentālē, Štricka brūzis, kas esot bijis piektais lielākais Krievijā, “Laimas” vietā – parfimērijas fabrika, Dailes teātra vietā – Zengbuša korķa fabrika, turpat – Kuncendorfa un Kimmela brūži, tālāk – Leitnera velosipēdu fabrika, metālizstrādājumu fabrika “Etna”, Matvejeva auklu fabrika, vēl tālāk – Felzera mašīnfabrika…

Karaspēks gan šos “smilšu kalnus” nav pametis. 1918. gadā tieši Annas ielas ēkā izveidojas jaunās valsts armijas vienība, kas vēlāk iegūst nosaukumu “Latvijas neatkarības rota”. Ka ēkā arī vēlāk saimnieko Latvijas armija, norāda dažādās avīzēs atrodamie sludinājumi par to, ka šeit tiek iepirkti dārzeņi karavīru ēdināšanai, meklēti pavāri, kas šos dārzeņus gatavos, un pat vairāksolīšanā piedāvāta iespēja saņemt ēdiena pārpalikumus. Noprotams, ka šeit mitinājušās artilērijas karaspēka daļas, bet – kā jau par militāriem objektiem – ziņu nav daudz.

2. pasaules karš arī ienāk ar savām pārmaiņām. Kara laikā šajā pašā ēkā atrodas “Latviešu aizsardzības vienību štābs”, kurā tiek veikti dažādi pasākumi, arī pieņemti sūtījumi frontē esošajiem leģionāriem. Tā vai citādi, armija arvien vēl ēku nav atstājusi. Toties iela tiek nosaukta par godu Rīgā mirušajam vācu komponistam Konradīnam Kreiceram.

Pēc kara nu starp dzīvojamām ēkām un fabrikām iespiestā ēka kļūst par skolu. Savā būtībā tā tāda arī palikusi. Vienīgi tagad Annas ielas namā notiek gluži citādas mācības – šeit iespējams apgūt ar paša rokām darāmo, turklāt nevis gatavā programmā ierobežotu programmu, bet gan radoši veidotu. Līdzīgi kā viss rajons, arī Annas ielas nams ir ļoti mainījies. Jā, te taisa arī raķetes. Bet tām vairs nav nekāda sakara ar karaspēku!

Tekstu sagatavoja TJN “Annas 2″ izglītības metodiķis Aldis Pūtelis, tel. +371 67374093

Aicinām darbā izglītības metodiķi.

PRASĪBAS:

  • Augstākā izglītība (vēlams maģistrs)
  • Organizatora prasmes
  • Psiholoģiskā noturība
  • Augsta saskarmes kultūra
PIENĀKUMI:
  • Pasākumu un aktivitāšu plānošana
  • Organizēšana
  • Pasākumu īstenošana
  • Projektu koordinēšana
  • Vadība
PIEDĀVĀJAM:
  • Stabilu atalgojumu
  • Pilnas slodzes darbu radošu cilvēku komandā

CV un pieteikumu sūtīt uz e-pastu tjn@riga.lv līdz 10.10.2018. Pēc visu saņemto pieteikumu izskatīšanas, sazināsimies tikai ar tiem kandidātiem, kas tikuši uz nākamo atlases kārtu.

SVĒTKI ANNAS IELĀ

Ceturtdien, 13. septembrī, tika nosvinēti gadskārtējie “Svētki Annas Ielā”, kad durvis bija atvērtas visām studijām, pulciņiem un darbnīcām. Gaidīts bija ikviens, kam ir entuziasms un griba darboties, izzināt un atklāt, kaut ko jaunu vai pārbaudīt jau zināmo.

Bērni gleznoja Latvijas simtgades gleznu uz sienas, šuva lielo Annas kreklu, iedvesa dzīvību gudrajām čūskām, auda, kā arī izmēģināja prasmes ar velosipēdu lēnbraukšanas distancē.

Pāri visam skanēja Annas Radio, kas ziņoja par jaunumiem TJN “Annas 2”, kā arī sniedza aktuālas intervijas ar darbnīcu un pulciņu skolotājiem. Bet, atraktīvu priekšnesumu sniedza Ielu vingrotāju asociācijas puiši.

Svarīgi atzīmēt, ka šogad durvis vēra jauna Akustiskā studija, kurā ir iespēja apgūt mūzikas radīšanas prasmes pie diviem profesionāliem pedagogiem, moderni aprīkotā studijā.

Vēl sevi pieteikušas iepriekš zināmas, bet jaunu “seju” ieguvušas studijas – “Dizaina darbnīca”, “Deko darbnīca”, “Plastiskās mākslas studija” “Pētniecības un eksperimentu laboratorija”.

Sīkāku informāciju par visām studijām, darbnīcām un pulciņiem meklējiet māja lapā www.tjn.lv

Sagatavoja: Santa Ķempele, direktora vietniece audzināšanas darbā.

Svētki Annas ielā 2018.

13. septembrī no plkst. 15:00 līdz 19:00 norisināsies Tehniskās jaunrades nama  “Annas 2” organizētie Svētki Annas ielā. Apmeklētājiem tiks atvērtas vairāk nekā 40 studiju un darbnīcu durvis. Zināšanas, prasmes un pieredze, ko bērni un jaunieši iegūst TJN “Annas 2”, palīdz pārliecinoši spert nākamo būtisko soli izglītības un profesijas izvēlē.

  • Visa pasākuma laikā varēs iepazīties ar pulciņu skolotājiem un pieteikties nodarbībām.
  • Durvis vērs jaunā Akustiskā studija, kurā katrs aicināts paklausīties skaņu mākslas radītās kompozīciju buķetes un izmēģināt pašam skaņu dizainēšanas mākslu. Varbūt tieši šī kļūs par tavu radošās izpausmes vietu.
  • Radošās darbnīcās varēs izmēģināt tekstila, krāsu un dabas materiālu sintēzi, kopīgi radot modes jaunās tendences.
  • Vizuālā teātra laboratorijā būs iespēja paskatīties uz sevi no cita skatu punkta, iekāpt maskā un uz mirkli pielaikot citu seju.
  • Lidmodeļu pulciņš demonstrēs dronu šovu . Bet, lai mazliet sajustu lidojumu uz savas ādas, tev būs iespēja pielaikot un izplest lidojumam spārnus.
  • Uz mākslinieku sienas, katrs varēs atstāt savu izvēlēto krāsu kompozīciju, radot kopīgu Latvijas simtgades gleznu.
  • Svētku gaisotni atraktīvu radīs Ielu vingrotāju šovs, kas notiks plkst. 16:00 un plkst. 18:00.
  • Pāri visam skanēs un svaigas ziņas, konkursus un prezentācijas atskaņos Annas 2 radio. Tas palīdzēs gan noorintēties svētku norises aktualitātēs, gan uzzināt jaunumus radošo darbnīcu norisēs, kā arī piedalīties ekspress konkursos.

Svētkus jau divdesmit piekto reizi rīko TJN “Annas 2”, un tas ir pozitīvs, atraktīvs un izglītojošs pasākums zinātkāriem bērniem un jauniešiem. TJN “Annas 2” sniedz iespēju apgūt laikmetam atbilstošas kompetences papildus formālajai izglītībai, kas veido pārliecinātus un mērķtiecīgus jauniešus, paaugstinot viņu konkurētspēju darba tirgū.

Aicinām gan lielus, gan mazus interesentus iepazīties ar radošām un tehniski orientētām darbnīcām, labi pavadīt laiku pozitīvā atmosfērā, kā arī atrast savu interešu izglītības pulciņu un skolotāju plašajā TJN “Annas 2” piedāvājumā!

Pasākums visiem pieejams bez maksas.

Piesakies 2018./2019. mācību gadam!

Bērni un jaunieši vecumā no 5 līdz 25 gadiem vienmēr tiek gaidīti Tehniskajā jaunrades namā, lai radoši, attīstoši un efektīvi pavadītu savu brīvo laiku, pieredzējušu un talantīgu pasniedzēju vadībā. Tev patīk gleznot, būvēt, fotogrāfēt vai filmēt, varbūt modelēt kuģus? Mēs to visu tev iemācīsim. Tepat mūsu lapā vari iepazīties ar pulciņu sarakstu un to mums patiesi ir daudz. Ja esi izlēmis pievienoties, pirmkārt, apsolām, ka tā būs lieliska pieredze un, otrkārt, pāris lietas derētu iegaumēt:

1. Jaunu pulciņa grupu komplektēšana namā notiek līdz 15. septembrim. Tāpat, uzņemšana var notikt visu gadu, ja pulciņā ir brīvas vietas.

2. Pieteikuma iesniegumu atradīsi tepat zem šī ieraksta. Tu vai viens no taviem vecākiem (ja neesi vēl sasniedzis 18 gadu vecumu) aizpilda un iesniedz to Interešu pulciņa pasniedzējam vai Nama lietvedībā, gadījumā, ja pasniedzējs atrodas prombūtnē.

3. Pirms pieteikšanās pulciņā nepieciešams iepazīties ar Nama iekšējās kārtības noteikumiem, ko arī atradīsi tepat lejā.

Gaidīsim tevi ciemos!

Audzēkņu uzņemšanas kārtība

TJN Iesniegums

Iekšējās kārtības noteikumi

Kontaktinformācija:

E-pasts: tjn@riga.lv

Facebook: Tehniskās jaunrades nams

Estupendo*! Turpinājums sekos…

Neierasti, Saule ir tieši zenītā un mēs esam pazaudējuši savas cilvēkveidīgās ēnas. Neatkarīgi no tā, kurā virzienā pagriežamies, zem mums, simetriski apkārt apaviem, izvietojusies apaļa ēna. It kā mums būtu lodveida ķermeņi. Retu reizi, pēc kārtīgākas vēja brāzmas, no mūsu ķermeņiem atdalās paliels, viegls priekšmets un nolido gaisa gabalu. Kopā ar šī priekšmeta īslaicīgo zaudēšanu izzūd arī apaļā ēna. Pie tam, nav nemaz karstāks kā pie mums Latvijas vasarā, jo mēs atrodamies uz augstkalnu plato, lielpilsētā Mehiko. Tā ir pulciņa komandas pēdējā diena šeit un puiši tirdziņā nopirkuši tradicionālās meksikāņu cepures, kā arī pierunājuši mani darīt tā pat. Vienīgi Ričardu pārējiem nav izdevies pierunāt. Tas ir līdzīgi kā ar skotu bruncīšiem, Mehiko neviens šādas cepures nevalkā un mūsu paskats meksikāņos radīja līdzīgu sajūsmu un izbrīnu, it kā Lidl lielveikalā iepirkties būtu iejājuši bruņinieki pilnā ekipējumā.

…..Edgars ir mazliet vairāk noguris kā pārējie, bet nepadodas. Uz vulkāna krātera maliņas mēs uzkāpjam visi reizē. Vietām cauri koku biežņai paveras skats atpakaļ uz lejā esošo, neticami lielo pilsētu. Pēc nepārbaudītām ziņām tās iedzīvotāju skaits kopš manas iepriekšējās vizītes pirms 11 gadiem palielinājies no 22 līdz 26 miljoniem. Krātera dibens ar ļoti lielu akmeni pašā apakšā rēgojas kādus simts metrus zem mums.

Es: ”Bruno, kā ir kāpt vulkānā?”

Bruno: ”Viegli!”

Es: ”Un godīgi?”

Bruno: ”Viegli…”

Edgars: ”Un, ja pavisam godīgi?”

Bruno: ”Tad grūti…”

Jau braucot autobusā atpakaļ uz pilsētas nomali:

Bruno: ”Interesants piedzīvojums sanāca!”

Visi: ”…..(klusē, noguruši)”

……………………………………………………………………………………………………………

Es: ”Tā, kāpēc mēs netiekam tālāk?”

Bruno: ”Skolotāj, re kur kaut kāds onkulis nāk!” (smejas)

Edgars: ”Onkulim šautene, viņš tēmē uz mums! Ko mums darīt?”

Es: ”Mēs esam cietumā?”

Bruno, Edgars: ”Jā!”

Jēkabs: ”Nē!”

Ričards: ”Kartelī.”

Edgars: ”Mūs drīz pakārs..” (smaida)

Es: ”Bet ārā mēs netiekam?”

….stundu vēlāk Villa Basilica laukumā zem jumta:
Lietus: ššššššš….

Edgars: ”Skolotāj, Latvijā TĀ līst reizi 30 gados!”

“Draugi, brīvprātīgie, dalībnieki, šīs zinātņu, tehnoloģiju un inovāciju olimpiādes noslēgumā (..)” (Tālāk runa par atjaunojamo energoresursu un šīs jomas inovāciju nozīmīgumu (spāņu val.).” Labs Jums vakars un apskauju Jūs visus no visas sirds! Paldies!” – tā Meksikas jaunievēlētais prezidents Andres Manuel Lopez Obrador.

* – lieliski, spāņu val.

PS: Šis ir ievadraksts stāstam par TJN “ANNAS 2” elektronikas un robotu tehnikas pulciņa komandas šīsvasaras piedzīvojumiem un sasniegumiem.

PPS: Visi dialogi un monologi citēti no pasākuma videoierakstiem un ne vienmēr precīzi ataino apkārtesošo realitāti, toties visi personāži – reāli.

Pulciņa skolotājs Egmonts Pavlovskis

Akustiskās studijas un Dizaina darbnīcas atklāšana.

Šī gada 6. septembrī no plkst.  16.00-18.00 TJN “Annas 2” aicina uz Akustiskās studijas un Dizaina darbnīcas atklāšanu. Akustiskās studijas skolotāji Dmitrijs Odinokijs un Irēna Broka prezentēs studiju un tās iespējas. Dizaina darbnīcas vadītājs Alvis Balodis, Latvijas Amatniecības kameras meistars un Lielbritānijas Šūpuļzirgu izgatavotāju ģildes biedrs, dalīsies savā pieredzē un zināšanās, kas uzkrātas ilgstošā profesionālā darba pieredzē, gan veidojot Baltijā pirmo zinātnes centru “Tehnoannas pagrabi”, gan praktiski izgatavojot eksponātus Latvijā un ārpus tās.

Visi laipni aicināti! Pieteikšanās nodarbībām arī bez priekšzināšanām: http://www.tjn.lv/nodarbibas/

Piesakies nodarbībām Dizaina darbnīcā!

2018. gada septembrī Tehniskās jaunrades namā „Annas 2” darbu uzsāk jauna Dizaina darbnīca.

Tās vadītājs Alvis Balodis vadīs nodarbības, daloties savā pieredzē un zināšanās, kas uzkrājušās ilgstošā profesionālā darba pieredzē, gan veidojot Baltijā pirmo zinātnes centru „Tehnoannas pagrabi” (pagrabi.lv), gan atjaunojot un attīstot planetārija darbību Latvijā (rigasplanetarijs.lv).

Ieskats “Tehnoannas pagrabu” ekspozīcijā.

Pieredze veidojusies, izstrādājot gan izglītojoši metodisku izstāžu konceptu, gan praktiski izgatavojot eksponātus Latvijā un ārpus tās. Profesionālā darbība ļāvusi Alvim Balodim kļūt par Latvijas Amatniecības kameras meistaru un Lielbritānijas Šūpuļzirgu izgatavotāju ģildes (The Guild of Rocking Horse Makers) biedru,  kā arī konsultēt kolēģus Latvijā (piemēram, vēju tuneļa Aerodium ekspozīcijas interaktivitātes izveidē) un ārzemēs (piemēram, sadarbība ar zinātnes centru Vitenfabrikken, Sandnesā, Norvēģijā).

Viens no daudzajiem Alvja Baloža izgatavotajiem šūpuļzirdziņiem.

Skice Aerodium ekspozīcijai.

Alvja Baloža profesionālā darbība rezumējusies eksponāta – dizaina objekta „Šūpuļzirgs” izgatavošanā (kopā ar Reini Balodi) un izstādīšanā starptautiskā izstādē Beļģijas karaļa pilī Briselē 2010. gadā, klātesot Beļgijas karalim Albertam II, kā arī dizainējot un izgatavojot oficiālu dāvanu, kas 2016. gadā tika pasniegta Lielbritānijas princim Edvardam viņa vizītes laikā Latvijā un Tehniskās jaunrades namā „Annas 2” 2016. gadā (olepo.lv).

Alvis Balodis un Reinis Balodis Beļģijas karaļa pilī ar lielo šūpuļzirgu.

Lielbritānijas princis Edvards Tehniskās jaunrades namā “Annas 2″.

Visi laipni aicināti (arī bez priekšzināšanām)!

Ar cieņu – Alvis Balodis

Nodarbību laiki:

11. telpa

Pirmdienās 15.40-17.0017.30-18.50
Otrdienās
Trešdienās 15.40-17.0017.30-18.10
Ceturtdienās
Piektdienās

Septembrim!

Lai pieteiktos: http://www.tjn.lv/nodarbibas/