Divas uzvaras TJN elektroniķiem

Pirmssvētku darba dienā, 15. novembrī, TJN “Annas 2” elektronikas un robotu tehnikas pulciņa komanda piedalījās pasākumā “Elektronikas diena 2018” Rīgas Tehniskajā universitātē. Sacenšoties ar jauniešiem no visas Latvijas, mūsējie izcīnīja 1. vietu līnijsekotāju robotu sacensībās. Robots “Annadivi” uzrādīja apļa laiku 7,920 sekundes, gandrīz par veselu sekundi apsteidzot otrajā vietā palikušo Preiļu robotikas kluba biedru darināto “Slowpoke” (8,790 s). Divus no trim robotiem elektronikas pulciņa jaunieši Aleksejs Pekarskis, Bruno Grebstelis un Artūrs Kļaviņš bija sākuši izgatavot tikai pāris nedēļas pirms sacensībām. Arī otrs “jaunizceptais” robots uzrādīja labu rezultātu – 8.908 sekundes – un finišēja ceturtais, 0,059 sekundes aiz vēl viena preilēniešu robota “Vektors”. Savukārt Jēkabs Žagata ieguva galveno balvu elektronikas pulciņu darbu izstādē, izrādot savu vizuāli izteiksmīgo un kvalitatīvi izpildīto darbu “Varavīksne”.

Lidmodeļu pulciņa skolotājs Oskars Raudiņš asistē Latvijas komandai sacīkšu dronu pasaules čempionātā Ķīnā

Š.g. 1. līdz 4. novembrī Ķīnā, Šeņžeņā, notika Pasaules Gaisa sporta veidu federācijas (FAI – Fédération Aéronautique Internationale) pirmais sacensību dronu pasaules čempionāts, kurā panākumus guva arī piloti no Latvijas. Sacensībās kopumā piedalījās 128 dronu piloti no 34 valstīm. Latvijas komandu pārstāvēja piloti Kārlis Gross un brāļi Tomass un Kristaps Pētersoni, junioru ieskaitē – TJN “Annas 2” audzēknis Gustavs Kavacs, kā arī pilotu palīgi – Kārlis Kavacs un TJN “Annas 2” lidmodeļu pulciņa vadītājs Oskars Raudiņš.

Pasaules čempionāta kvalifikācijā Tomass Pētersons ierindojās 5.vietā, piesakot sevi kā vienu no medaļu pretendentiem, bet pārējiem latviešiem gan neklājās tik labi – Kārlis Gross palika 29.vietā, Kristaps Pētersons – 37.vietā, Gustavs Kavacs – 81.vietā. Finālbraucienu kārtās trasē vienlaicīgi sacentās četri dalībnieki. Kopvērtējumā Kavacam tika 119.vieta, bet Kristapam Pētersonam – 53.vieta. No latviešiem pusfinālam kvalificējās gan Tomass Pētersons, gan Kārlis Gross, un abi tikās vienā pusfināla lidojumā. Jau no starta par līderpozīciju sīvi cīnījās Pētersons un zviedrs Nors Kohs, taču vienā no trases līkumiem Pētersons nenovaldīja dronu un bija spiests izstāties, pasaules čempionātu noslēdzot 8.vietā. Līdz ar to, no šī pusfināla finālam kvalificējās gan zviedrs Kohs, gan Kārlis Gross. Fināla startā tieši Koham neizturēja nervi un viņš veica priekšlaicīgu startu, kas nozīmēja automātisku diskvalifikāciju. Tālāk par čempiona titulu cīnījās 3 piloti – Austrālijas pārstāvis Rūdijs Brounings, Austrijas pārstāvis Bastians Hakls un Kārlis Gross no Latvijas. Visi trīs atkārtotajā startā bija ļoti piesardzīgi, lai neatkārtotu zviedra kļūdu. Startā vadībā izrāvās Brounings, kuram sekoja Gross un Hakls. Drīz vien Hakls Grosu apdzina un tieši tādā secībā viņi arī finišēja: sasniedzot ātrumu virs 120km/h, kā pirmais finiša līniju šķērsoja un par čempionu kļuva Brounings, otrajā vieta palika Hakls, bet trešā vieta tika latvietim Kārlim Grosam.

Sacīkšu droni ir līdz 300mm lieli multirotori (lielums tiek mērīts kā diagonāles garums starp divu motoru ass centriem), kuros netiek izmantotas tādas tehnoloģijas kā GPS, autopilots vai pilnīga pašstabilizēšanās (sacīkšu dronos tiek izmantota minimāla pašstabilizēšanās, lai drons spētu lidot). Tie ir veikli un spēj sasniegt ātrumu, kas lielāks par 115km/h. Dronu sacīkstes notiek, izmantojot FPV (First Person View),- pilots vada dronu ar kameras palīdzību, kura atrodas uz drona un kuras attēls tiek pārraidīts uz pilota video brillēm gandrīz reālā laikā (20-30ms nobīde). Sacīkstes parasti sastāv no divām kategorijām – lidošana pa noteiktu trasi, kurā atrodas dažādi šķēršļi (gaisa vārti, karogi, dabiski šķēršli, piloni utt.), vai brīvā stilā – piloti ar dronu izpilda dažādus aerobātikas elementus, kurus vērtē tiesneši, piešķirot punktus.

Vairāk informācijas par čempionātā pieredzēto var izlasīt šeit: http://droneracinglatvia.com/lv/karlis-gross-izcina-treso-vietu-saciksu-dronu-pasaules-cempionata/

Foto apskats no čempionāta: https://www.flickr.com/photos/airsports_fai/

Video atskats par visām čempionāta dienām un sagatavošanās darbiem: https://www.youtube.com/user/airsportschannel/videos

Gada balvu interešu izglītībā saņem Dace Balode un pulciņš “Elektronika, robotu tehnika”

Pagājušajā nedēļā, 22. novembrī, VEF Kultūras pilī tika pasniegtas Gada balvas Rīgas labākajiem interešu izglītības pedagogiem, audzēkņiem un kolektīviem. Par ieguldījumu interešu izglītībā balvu saņēma Tehniskās jaunrades nama „Annas 2” izglītības metodiķe Dace Balode, bet balvu par sasniegumiem interešu izglītībā un teicamiem sasniegumiem savā nozarē saņēma Tehniskās jaunrades nama „Annas 2” elektronikas pulciņš. Gada balvas piešķir, lai novērtētu interešu izglītībā iesaistīto bērnu un jauniešu sasniegumus un lai izteiktu atzinību audzēkņiem, kolektīviem un viņu pedagogiem par ieguldījumu interešu izglītībā.

Dace Balode kopš 1998. gada vada Baltijas valstīs pirmā Bērnu zinātnes centra “Tehnoannas pagrabi” metodisko darbību. Dace izstrādā novatoriskas izstāžu ekspozīciju koncepcijas, apvienojot dabaszinātnes un mākslu, un ir vienīgā šāda zinātniskā centra metodiķe Latvijā. Dace strādā ar daudzu zinātņu nozaru informāciju, izstrādā un sagatavo darba materiālus plašam vecuma diapazonam un dažādiem uztveres modeļiem, apzina inovācijas izglītībā, apkopo labāko pieredzi audzēkņu un pedagogu mijiedarbībai un veiksmīgākai sadarbībai, kā arī pārstāv Latviju starptautiskā mērogā dažādās konferencēs, forumos un izstādēs Eiropā.

Savukārt, Egmonta Pavlovska vadītajā elektronikas un robotikas pulciņa komandā darbojas Aleksejs Pekarskis, Artūrs Kļaviņš, Bruno Grebstelis, Edgars Vēzis, Jēkabs Žagata, Kalvis Rautseps un Ričards Remess, kuri 2017./2018. mācību gadā ar izciliem panākumiem startēja vairākās valsts un starptautiska mēroga sacensībās. Jaunieši šovasar paši organizēja starptautisku jauniešu robotikas entuziastu salidojumu Rīgā un veiksmīgi pārstāvēja Latviju STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) izglītībai veltītā vispasaules olimpiādē “FIRST Global Challenge 2018” Meksikā, iegūstot sudraba medaļu kategorijā par starptautiskās vienotības veicināšanu, kā arī iekļūstot šīs olimpiādes spēļu finālā un galvenajā tehniskajā kategorijā.

Finišējis velosacensību seriāls “Riteņvasara”

Valsts simtgades daudzo pasākumu vidū ar savu kolorītu ierindojusies arī “Riteņvasara”  – ar  tās Ginesa rekorda cienīgo sezonas garumu no aprīļa līdz oktobra vidum, iespaidīgo posmu skaitu (53) un daudzveidību (šoseja, kross, stafete, velorollinga ekipāžu sacensības), kā arī daudzos simtos mērāmo dalībnieku skaitu.
Atšķirībā no vairuma citu bērnu velopasākumu šo sacensību  specifika ir dalībnieku iedalījums vispirms veloklasēs, kuru ietvaros pēc tam izdala arī vecumgrupas, ja vecumu amplitūda to prasa. Tas rada līdzvērtīgākas iespējas pamēroties spēkiem, jo diez vai mazā 16” ritenīša braucējs spēs panākt 24” velo, kaut arī abu bērnu vecumi būtu vienādi.
Pārdaugavas izpilddirekcijas zālē sezonas kopvērtējuma balvas saņēma visdažādāko veloklašu 150 aktīvākie un rezultatīvākie braucēji no visiem galvaspilsētas rajoniem, vairumā pārstāvot seriāla rīkotāju – TJN “Annas 2″ Velo mini moto pulciņu, jo šī mūsdienās ļoti pieprasītā interešu izglītības nozare pārējo interešu centru piedāvājumā nav pārstāvēta.  Piemērotu nodarbību vietu gan Rīgas apkaimēs netrūkst un velopulciņu vadītāju kvalifikāciju TJN „Annas 2″ izstrādātās metodiskās programmas ietvaros iespējams apgūt, lai, V.Vīķes-Freibergas vārdiem runājot, attīstītu savu laikmetīgo dzīvesziņu.

Animācijas studijas audzēkņi rada īsfilmu par Latvijas Republikas karogu

Š.g. 8. novembrī koncertzālē “Valmiera” notika Brīvības forums “Latvija. Valmiera. Šodien un rīt”, kura ietvaros pirmizrādi piedzīvoja Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas un Tehniskā jaunrades nama “Annas 2” Animācijas studijas audzēkņu veidotā animācijas īsfilma “Karoga stāsts”. Īsfilma tapusi studijas vadītājas, animatores Ilzes Ruskas vadībā, bet scenāriju veidojusi dramaturģe, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena.

Cik senas ir sarkanbaltsarkanā karoga saknes, ko tas pieredzējis un kāpēc simbolizē valsts brīvību, sarunā ar mazu zēnu Jēkabu stāsta pats Karogs. Karoga stāstā atrodami ne tikai TJN “Annas 2” Animācijas studijas audzēkņu zīmējumi, bet arī viena no divu filmiņas galveno varoņu balsīm pieder studijas audzēknim Gustavam Šķudītim, kas īsfilmu ierunājis kopā ar aktieri Gundaru Āboliņu.

Īsfilmu “Karoga stāsts” iespējams noskatīties Valmieras pilsētas pašvaldības YouTube kanālā: https://ej.uz/karoga-stasts

Lai arī Livonijas senākā Atskaņu hronika no 9227. līdz 9231. rindai apraksta sarkanbaltsarkano karogu kā no Cēsīm nākušu, tomēr tieši Valmierā pēc pedagoga Jāņa Lapiņa zīmēta meta 1916. gadā izgatavotais Latvijas karogs (sarkanbaltsarkanu ar saulīti) ir senākais saglabātais. Zīmīgi, ka Valmieras koncertzāle, kurā risinājās forums, ir tas pats vēsturiskais Vecpuišu parka paviljons, kurā 1918. gada 18. novembrī, slepus sarīkotā sapulcē Valmieras pilsētas galva Georgs Apinis pavēstīja pilsētniekiem par Latvijas Republikas proklamēšanu, pilsētā paceļoties arī sarkanbaltsarkanajam karogam.

Animācijas īsfilma “Karoga stāsts” tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Valmieras pilsētas pašvaldības, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” un animatores Ilzes Ruskas atbalstu.

Informāciju sagatavoja:

Katrīna Dūka

Tehniskā jaunrades nama “Annas 2” Direktora vietniece audzināšanas jomā

E-pasts: kduka@edu.riga.lv.

Tel. 28347040

“Staro Rīga 2018” Annas ielā

Š.g. 16.-19. novembrī festivāls “Staro Rīga 2018” ienāks arī Annas ielā 2. Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” pagalmā četrus vakarus no plkst. 17.00 līdz 23.00 būs iespēja apmeklēt multimediju instalāciju ”Mežs spēlējas pilsētā”, kurā video projekcijas, skaņu ainavas un dejotāji radīs burvju mežu, cenšoties meža augu veidotos seno zīmju rakstos ievilināt katru garāmgājēju.
Instalācijas idejas autore un režisore ir Astra Zoldnere, projektu īsteno virtuālā studija “Urga”, atbalsta Tehniskās Jaunrades nams “Annas 2” un Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS. Projekta producents ir TJN “Annas 2” Filmu studijas vadītājs Viesturs Graždanovičs.
Vairāk informācijas par pasākumu pieejama festivāla mājas lapā: http://staroriga.lv/lv/mezs-spelejas-pilseta/ un Rīgas Starptautiskā Īsfilmu festivāla Facebook pasākumā: https://www.facebook.com/events/982294451958359/

Programmēšanas pulciņa skolotājs Raivis Ieviņš izdevis grāmatu “PROGRAMMĒŠANAS PAMATI. C++ un JAVA”

79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību materiāli skolēniem radītu vēlmi padziļināti apgūt programmēšanu, liecina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) veiktais pētījums.

Skolotāja Raivja Ieviņa sarakstītā grāmata ir materiāls, ko programmēšanas apguvei var izmantot ikviens, kam radusies interese par programmēšanu. Grāmatā viegli saprotamā veidā ir apkopoti programmēšanas pamati, kā arī apskatītas sarežģītākas tēmas. Izstrādātais materiāls ir izmantojams interešu izglītības programmas realizēšanai dažāda vecuma audzēkņiem ar un bez priekšzināšanām.

Jaunā mācību grāmata tiks nosūtīta visām tām Latvijas vispārizglītojošajām izglītības iestādēm, kuru audzēkņu aktivitāte dažādās informātikas / programmēšanas sacensībās ir bijusi salīdzinoši neliela, tādējādi veicinot interesi par programmēšanu visā valstī. Tāpat ar grāmatu varēs iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī būs pieejama tās elektroniskā versija: http://eprasmes.lv/programmesanas-pamati-c-un-java/

TJN “Annas 2” elektronikas pulciņa komanda Meksikā, 162 valstu komandu konkurencē, sacensībās FIRST Global Challenge 2018 iegūst sudraba medaļu par starptautiskās vienotības veicināšanu

Komandā šobrīd ir pulciņa pieredzējušākie audzēkņi vecumā no 14 – 17 gadiem: Aleksejs Pekarskis, Artūrs Kļaviņš, Bruno Grebstelis, Edgars Vēzis,  Jēkabs Žagata, Kalvis Rautseps, Reinis V. Kobitjevs un Ričards P. Remess. Šī komanda ir mūsu “speciālo uzdevumu vienība”. Jaunieši – pilntiesīgie komandas biedri ne tikai apgūst elektronikas un robotu tehnikas pamatus, bet arī piedalās īpašās komandas nodarbībās, kurās attīstam starptautiskās komunikācijas prasmes, efektīvu sadarbību komandā, līdera prasmes un uzņēmējdarbības pamatus. Lai veicinātu fizisku un psiholoģisku noturību, kas tik ļoti nepieciešama augsta līmeņa startiem jebkuras jomas sacensībās, neaizmirstam arī par sportiskām veselīga dzīvesveida aktivitātēm – tikko atgriezāmis no 2 dienu pārgājiena Vidzemes “džungļos”.

Droši vien vairāki faktori veicināja šīs balvas (Dr. Mae Jemison International Unity Award) saņemšanu – gan tas, ka šovasar paši organizējām 5 valstu komandu priekšsacīkstes Rīgā, gan tas, ka sacensību norises vietā palīdzējām divām Āfrikas valstu komandām pārprogrammēt viņu robotus to efektīvākai darbībai. Iespējams, arī tāpēc, ka palīdzējām atrisināt potenciālu “starptautisku saspīlējumu” starp Zambijas, Afganistānas un ASV komandām vienas spēles strīdīgu rezultātu sakarā – spējām visām pusēm pierādīt, ka alianse Afganistāna, Latvija, Zambija patiešām par dažiem punktiem konkrētajā spēlē ir piekāpusies aliansei, kurā bija arī organizatoru – ASV komanda, lai gan sākotnēji Zambijas komandas argumenti par iespējamo tiesnešu kļūdu visiem šķita ļoti pārliecinoši.

Komandas kopējā stratēģiskā un tehniskā sagatavotība bija augstā līmenī, kas ļāva iekļūt finālistu skaitā. Vispirms rūpīgi tika izpētīti visai komplicētie spēles noteikumi, tad aprakstītas un matemātiski salīdzinātas vairākas izspēļu stratēģijas, un tikai tad apskatīti robota funkcionalitātes un skiču varianti. Gatavā robota veiksmīgai darbināšanai tika ieviestas “formula 1” cienīgas pārbaužu un apkalpes procedūru tabulas. Komanda efektīvākai uzdevumu izpildei ieviesa pienākumu dalījumu starp tās dalībniekiem. Gadījās arī kāda kļūme – vienu spēli zaudējām dēļ slikti piestiprināta vada, kas sadursmes brīdī atvienojās.  Tomēr FIRST Global Grand Challenge kopvērtējumā ierindojām Latviju 25. vietā starp 162 valstu komandām. Lai gan šādā pasākumā piedalījāmies pirmo reizi, pārspējām daudz pieredzējušākas komandas no tādām tehnoloģiski augstu attīstītām valstīm kā Japāna, Koreja, Ķīna, Lielbritānija, Kanāda, Izraēla, Austrālija, Vācija u.c., kā arī pārspējām pagājušā gada čempionus – Somiju.

Šobrīd puiši ir iesaistījušies arī sabiedriskās aktivitātēs (pēc savas iniciatīvas strādā pie atkritumu šķirošanas nepieciešamības izskaidrošanas un sistēmas ieviešanas TJN “Annas 2”) un vēlas dibināt savu skolēnu mācību uzņēmumu. Par šiem un vēl daudziem citiem sasniegumiem komanda no TJN “Annas 2” ir nominēta Latvijas interešu izglītības gada balvai.

18. oktobrī Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” aicina piedalīties pasākumu ciklā “Tā daļa manas Rīgas”

Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” 18. oktobrī no 16.00 līdz 19.00 apmeklētājiem piedāvās  iespēju ieskatīties TJN “Annas 2” darbnīcās, studijās, aprunāties ar modelistu sacensību čempioniem, apjaust, kādas prasmes un zināšanas šajā namā var gūt, kādu neformālo izglītību tas piedāvā. Jūs tiksieties gan ar tehnikas speciālistiem, gan radošām personībām.

Iepazīšanās ar Zinātnes centra “Tehnoannas pagrabi” ekspozīciju, informācija par pieteikšanos Zinātnes centra apmeklējumam, jaunumi un sarunas ar zinātņu komunikatoriem neformālā, brīvā atmosfērā. Un galvenais atcerēties, ka pie mums atrodas planetārijs, kas Rīgā regulāri strādā jau vairāk nekā 10 gadus.

Ieskats tās Rīgas daļas vēsturē, kur atrodas Annas iela. Stāsts par to, kā šī ap Rīgu esošo “smilšu kalnu” daļa kļuvusi par gandrīz pilsētas centru, kas varētu agrāk būt bijis gan šajā vietā, gan TJN “Annas 2” namā.

Un kosmisko spoguļu atspulgi TJN “Annas 2” telpās lauzīs telpu un dimensijas. Varēs ieskatīties pārvērstā realitātē, spoguļos, kas nevis tikai attēlo, bet arī izmaina, radot smieklīgas sajūtas par sevi un citiem. Smiesimies kopā!

Atrodiet Annas ielu savās kartēs, nāciet un atrodiet vēl daudz vairāk!

Tekstu sagatavoja TJN “Annas 2″ izglītības metodiķis Aldis Pūtelis, tel. +371 67374093

Smilšu kalni.

Visapkārt smilšu kalni…

Annas iela tikai salīdzinoši nesen ir daļa Rīgas. Kad bīskaps Alberts dibina savu pilsētu, nosaucot to par Rīgu, tā atrodas starp Daugavu un Rīdzenes upi, mūsdienu Konventa sēta ir pilsēta ar ordeņa pili, bet blakus Jāņa sēta – bīskapa pils. Rīdzenes upe, kuras ietekā atradās Rīgas osta, mūsdienās vairs saskatāma tikai netieši, tās tecējumu visredzamāk iezīmē Kalēju iela, kurā šie pilsētai vajadzīgie, bet bīstamie amatnieki arī mitinājušies – tuvu ūdenim, gar upes malu.

Rīga vēlāk plešas, bet gar Daugavu, paliekot tuvu svarīgajai ostai un mazo upīšu aizsardzībā. Smilšu kalni ir tur, tālāk, Rīgai svarīgi būt “ūdenī”. Vistālāk no Daugavas, iespējams, ir Rīgas krievu tirgotāju sēta, kas atradusies iepretī mūsdienu Saeimas namam un kuras ieeju norāda Atgriežu iela.

Rīga vēlāk iestājas Hanzas savienībā kā viena no lielākajām pilsētām un svarīgs tirdzniecības centrs šajā Eiropas daļā. Rīga nav īpaši liela, taču salīdzinājumā ar Limbažiem, Cēsīm, Valmieru, Kuldīgu un Straupi tā ir ievērojama. 17. gadsimtā, kad Rīga pieder zviedru kronim, Stokholma ir karaļvalsts otra lielākā pilsēta. Pēc Rīgas.

Taču Rīga arvien vēl ir “ūdenī”, bet tai apkārt – smilšu kalni. Ne velti Pulvertornis – pilsētas galveno vārtu tornis saukts arī par Smilšu torni – aiz tā ir vien smilšu lauki, kas ilgstoši tā arī paliek neizmantoti. Tam ir arī militārs pamats, jo hronikās vairākkārt minētais Kubes kalns tiek norakts, lai neļautu varbūtējam uzbrūkošam ienaidniekam no tā apšaudīt pilsētu.

Ar tālajiem smilšu laukiem pilsētu sasaista ķeizarienes Katrīnas rīkojums 18. gadsimta beigās, kas pieprasa izbeigt mirušo apbedīšanu mazajās kapsētās pie pilsētas baznīcām, bet kapsētu ierīkot drošā attālumā no pilsētas – lai iespējami pasargātu pilsētu no mēra. Tā 1773. gadā Rīgas rāte nolemj veidot kapus 4 verstis no pilsētas – smilšu kalnos aiz Raunas vārtiem. Tas ir apmēram divreiz tālāk no pilsētas salīdzinājumā ar to, ko prasa ķeizarienes rīkojums. Tā aizsākās mūsdienās zināmie Rīgas Lielie kapi.

Tomēr šie smilšu kalni nav tik pamesti arī pirms tam – jau 1750. [1754.?] gadā šeit apmetas Krievijas karaspēks un izveido kara hospitāli. Ielu nosaukumi arvien uz to norāda, turklāt, pēc tiem spriežot, šī karabāze aizņemtās teritorijas ziņā varbūt pat pārsniedza tā brīža “īstās” pilsētas apmērus. Smilšu kalnos gan jau vairs nebija tikai retas muižas – koka namu Pēterburgas un Maskavas priekšpilsētas apņēma “īsto” Rīgu plašā lokā.

Militārā vēsture arī ievērojami izmainīja Rīgas plānojumu. 1812. gadā, pēc Napoleona armijai zaudētās kaujas pie Iecavas, Krievijas karaspēks gatavojas aizstāvēt Rīgu. Gatavošanās pasākumi bija vienkārši un nežēlīgi – lai Rīgas nocietinājumu lielgabali varētu netraucēti bombardēt uzbrucējus, no koka priekšpilsētām bija jāatbrīvojas. Šo “darbu” visefektīvāk padarīja uguns. Pēc Rīgas militārā gubernatora ģenerālleitnanta Magnusa Gustava fon Esena pavēles 1812. gada jūlijā abas priekšpilsētas tiek nodedzinātas. Skaidrojumi ir dažādi, pēc viena no tiem izlūks pamanījis lielu tuvojošos putekļu mākoni un pieņēmis to par franču kavalēriju. Patiesībā tas esot bijis mājās nākošs govju ganāmpulks. Tomēr uguns tiek pielikta un priekšpilsētas deg. Ap 800 dzīvojamo ēku pārvēršas pelnos, ap 6000 cilvēku paliek bez mājām. Franču armija tomēr par savu galveno mērķi uzskata Maskavu, nocietinājumu bombardēšanai piemērotas artilērijas tās daļām Rīgas tuvumā nav un uzbrukums nemaz nenotiek. Būdama nomaļus no vairuma ēku, no uguns paglābjas Lielo kapu kapraču māja…

Pēc kara Rīgas priekšpilsētas tiek pārplānotas, izveidojot regulārāku ielu tīklu, bet jaunceļamajām mājām piedāvājot parauga projektus – jau gatavus projektus, no kuriem atliek vien izvēlēties turīgumam un mērķim atbilstošāko. Arī šīs mājas ir koka, jo militārie principi vēl nav mainījušies.

Toties 1857. gadā tiek atzīts, ka modernā kara paņēmieniem milzīgi nocietinājumi vairs nav šķērslis, kādēļ tiem nav jēgas. Rīga sāk norakt vaļņus un nojaukt būves. Pats galvenais – mūra ēkas nu ir atļauts celt arī ārpus “īstās” Rīgas, agrākajos smilšu kalnos. Tā parādās bulvāru loks (gar abām kanāla malām), kas lielā mērā līdzinās Austroungārijas impērijas galvaspilsētā Vīnē redzamajam. Būvnoteikumi gan sākumā šeit atļauj tikai divus stāvus, bet nu turība ir vienīgais apstāklis, kas nosaka, kāda ēka kuram īpašniekam būs.

Senākajos laikos jebkādu fabriciņu varēja būvēt vien kā dzirnavas pie kādas no mazajām upītēm, uzbūvējot tajā dambi un ieliekot ratu. Taču pamazām rūpniecībā ienāk tvaika spēks, kam ogles ved pat no Anglijas. Skursteņi un biezi dūmi no tiem nozīmē progresu un labklājību – vismaz kādam. Un pilsēta pamazām plešas.

Mazā Annas iela bez iezīmīgām pilsētas plānā norādāmām ēkām atrodama kopš 1880. gada. Apkārtējo ielu nosaukumi tolaik krietni atšķiras no mūsdienās pazīstamajiem – te ir Nikolaja iela, Blieķu (Balinātāju) iela, Karolīnes iela, Aleksandra iela, bet arī Šarlotes, Palīdzības un Maiznīcas iela jau atrodama. Šajā apkārtnē sarodas daudz dažādu uzņēmumu – Vāgnera lielā dārzniecība Šarlotentālē, Štricka brūzis, kas esot bijis piektais lielākais Krievijā, “Laimas” vietā – parfimērijas fabrika, Dailes teātra vietā – Zengbuša korķa fabrika, turpat – Kuncendorfa un Kimmela brūži, tālāk – Leitnera velosipēdu fabrika, metālizstrādājumu fabrika “Etna”, Matvejeva auklu fabrika, vēl tālāk – Felzera mašīnfabrika…

Karaspēks gan šos “smilšu kalnus” nav pametis. 1918. gadā tieši Annas ielas ēkā izveidojas jaunās valsts armijas vienība, kas vēlāk iegūst nosaukumu “Latvijas neatkarības rota”. Ka ēkā arī vēlāk saimnieko Latvijas armija, norāda dažādās avīzēs atrodamie sludinājumi par to, ka šeit tiek iepirkti dārzeņi karavīru ēdināšanai, meklēti pavāri, kas šos dārzeņus gatavos, un pat vairāksolīšanā piedāvāta iespēja saņemt ēdiena pārpalikumus. Noprotams, ka šeit mitinājušās artilērijas karaspēka daļas, bet – kā jau par militāriem objektiem – ziņu nav daudz.

2. pasaules karš arī ienāk ar savām pārmaiņām. Kara laikā šajā pašā ēkā atrodas “Latviešu aizsardzības vienību štābs”, kurā tiek veikti dažādi pasākumi, arī pieņemti sūtījumi frontē esošajiem leģionāriem. Tā vai citādi, armija arvien vēl ēku nav atstājusi. Toties iela tiek nosaukta par godu Rīgā mirušajam vācu komponistam Konradīnam Kreiceram.

Pēc kara nu starp dzīvojamām ēkām un fabrikām iespiestā ēka kļūst par skolu. Savā būtībā tā tāda arī palikusi. Vienīgi tagad Annas ielas namā notiek gluži citādas mācības – šeit iespējams apgūt ar paša rokām darāmo, turklāt nevis gatavā programmā ierobežotu programmu, bet gan radoši veidotu. Līdzīgi kā viss rajons, arī Annas ielas nams ir ļoti mainījies. Jā, te taisa arī raķetes. Bet tām vairs nav nekāda sakara ar karaspēku!

Tekstu sagatavoja TJN “Annas 2″ izglītības metodiķis Aldis Pūtelis, tel. +371 67374093